Atklājumi par aizvēsturisko cilvēku

Maigi izsakoties, mums nav absolūtas skaidrības par cilvēces vēsturi. Nav viegli apkopot precīzu mūsu evolūcijas attīstības hronoloģiju, it īpaši no laika pirms iemācījāmies pierakstīt informāciju. Tomēr bilde kļūst skaidrāka. Katru gadu mēs atrodam jaunus trūkstošās ķēdes posmus.

Atsaucoties uz starptautiskas pētnieku komandas darbu Leidenas Universitātē, eiropieši ir nodarbojušies ar ainavu arhitektūru jau 20 tūkstošu gadu senā pagātnē. Senie cilvēki, lai sev atvieglotu pārvietošanos, pārtikas vākšanu un medības, nodedzināja veselus mežus. Šajā laika periodā Eiropa piedzīvoja pēdējā leduslaikmeta intensīvāko periodu, zemajām temperatūrām jau tā sarežģījot mežu reģenerāciju (como ganhar apostas). Tiek uzskatīts, ka Eiropa, kas agrāk bijusi klāta bieziem mežiem, šajā laikā, uz neatgriešanos, zaudējusi 30% mežu.

Netālu no Barselonas rīkotajos izrakumos, 2015. gadā, tika atrasts gravējumiem izrotāts akmens, kas, pēc vairāku arheologu domām, ir pirmais zināmais cilvēku apmetnes attēlojums. Gandrīz 14 tūkstošu gadu senais mākslas darbs, pēc to domām, attēlo 7 zaru būdiņas – pirmo cilvēku sabiedrības attēlu. Ņemot vērā to, ka aizvēsturiskajā mākslā valda ļoti izteikts virziens, māksliniekiem attēlojot galvenokārt tikai dzīvnieku un cilvēku attēlus, šī drosmīgā novirze no mākslinieciskās plūsmas ir nopelnījusi salīdzinājumus ar Pikaso mākslu. Arheologiem ir pietiekoši daudz pierādījumu, lai nebūtu šaubas, ka šajā apvidū agrāk dzīvojusi mednieku – vācēju cilts. Kritiķi apgalvo, ka attēlotie trijstūra formas objekti varētu būt stipri stilizēts dzīvnieku attēlojums. Tomēr arī šī teorija atbalsta mūsu senču māksliniecisko daudzveidību un pretošanos paleolītiskās mākslas normām.

Nav šaubu, ka uguns savaldīšana ir viens no pagrieziena punktiem cilvēces vēsturē, bet vēl joprojām nav skaidrības par to tieši, kad šis nozīmīgais solis tika sperts. Šā brīža populārākie minējumi, pirmā mākslīgā ugunskura iekuršanu, novieto 350 tūkstošu līdz 2 miljonu gadu senā pagātnē. Cenšoties precizēt šo jautājumu, zinātnieki no Leidenas Universitātes pētīja cilvēka DNS vēsturi, meklējot ar uguns izmantošanu saistītas norādes. Zinātniekus it īpaši interesēja cilvēku adoptācijas ar dūmos sastopamajiem toksīniem un cik tālā pagātnē tie sākuši parādīties. Pārsteidzoši, zinātnieki atklāja, ka mūsu senči bijuši izturīgāki pret toksiskiem dūmiem nekā mēs. Šie atklājumi nozīmē, ka spēja pretoties indīgām dūmu gāzēm, nesenākajā pagātnē un mūsdienās, vairs nav tik nozīmīga kā aizvēsturē, kad cilvēki dzīvoja un kūra ugunskurus piedūmotās alās.

2016. gadā, Hārvardas Medicīnas skola publicēja pētījumu, kas salīdzināja simtiem cilvēku genomu no visas pasaules, lai radītu skaidrāku priekšstatu par aizvēsturisko cilvēku migrāciju (melhores casas de apostas desportivas online). Publikācijas ietvaros, pētnieki nāca klajā ar pierādījumiem, ka visi neāfrikāņi ir priekšteči vienai cilvēku migrācijai, kas norisinājās starp 50 tūkstoš un 100 tūkstoš gadu senā pagātnē. Pētījumā tika salīdzināti 300 genomi no visām pasaules tautām. Rezultātus apstrādāja divas savstarpēji neatkarīgas pētnieku grupas no Igaunijas un Dānijas. Lai arī šie atklājumi nav pretrunā ar jau pieņemto uzskatu, ka cilvēce ir vispirms attīstījusies Āfrikā un no turienes izplatījusies pa visu pārējo pasauli, tā apgāž agrāko spekulāciju, ka mūsdienu Austrālijas un Jaungvinejas teritorijā dzīvojošie aborigēni būtu senči agrākai migrācijai. Zinātnieki cer, ka milzīgā ievāktā DNS paraugu banka palīdzēs atklāt vēl daudz par aizvēsturisko cilvēku.