Impulsa pirkumi

Ja vien es iemestu vienu centu savā krājkasītē katru reizi, kad es iztērēju veikalā vairāk nekā plānoju vai arī nopirku sev kādu saldumiņu, mana krājkasīte jau sen būtu pilna līdz malām, nākamā arī piepildīta un vēl trešā gandrīz jau plīstu pušu. Bet kāpēc? Kāpēc vienmēr gadās savā groziņā iemest kādu saldējumu, šokolādes tāfelīti, vai vienkārši bulciņu? Tas it nemaz nav nekāds jaunums, ka bieži vien nākas nopirkt kaut ko tādu, ko nebijām plānojuši darīt pirms spērām kāju savā mīļākajā veikalā. Visa mārketinga māksla darbojas uz principa, ka klients ir jāpārliecina iegādāties kaut ko tādu, ko viņam vai nu nevajag šobrīd, vai arī negribējās pirms tam, bet tieši šobrīd sagribējās.

Atbilde uz to visu, kāpēc tas tā notiek ir impulsa pirkumu eksistence. Impulsa pirkumi ir jebkāda veida produktu vai pakalpojumu iegādāšanās bez iepriekšēja nodoma, kā arī par impulsa pirkumu izdarīšanu lēmums tiek izdarīts tieši pirms pašas iegādāšanās. Mūsu sabiedrība ir pieradusi patērēt vai precīzāk būtu teikt iegādāties lietas bez iepriekšējas apdomāšanas par pirkuma izdarīšanas sekām, tāpēc impulsa pirkumu izdarīšana nav nekāds fenomens, par kuru rašanos jābrīnās. Bieži vien rodas jautājums, vai impulsa pirkumu izdarīšana ir kaut kas ļoti slikts. Atbilde ir tas ir atkarīgs no tā, kā uz to visu paskatās. Viena no atbildēm, kuras varu sniegt- ir jā, impulsa pirkumu izdarīšana nav vislabākā lieta uz pasaules, kas eksistē (plancha de vapor).

Spēja kontrolēt mūsu neiedomājamo vēlmi reizēm kaut ko iegādāties varētu palīdzēt kļūt laimīgākiem ilgtermiņā. Bieži vien literatūrā parādās versijas, ka impulsa pirkumu izdarīšana ir saistīta ar to, ka paši jūtamies nemierīgi vai nelaimīgi. Bieži vien pirkumu izdarīšana tiek saistīta ar faktu, ka pēc tā izdarīšanas jutīsimies laimīgāki, vai arī tas uzlabos mūsu pašreizējo noskaņojumu. Diemžēl bieži vien impulsa pirkumi ir saistīti nevis ar to, ka lietu patiešām vajag, bet vairāk ar faktu, ka mums liekas, ka lieta ir vērtīga kādu citu acīs. Tātad iegādājamies lietas, balstoties uz faktu, ka citi cilvēku būtu laimīgi, ja viņu īpašumā būtu kāda no šīm lietām. Bieži vien impulsa pirkumi ir saistīti ar to, ka esam kādā dzīves situācija redzējuši šo produktu, piemēram, reklāmās.

Bieži vien par impulsa pirkumiem varam runāt ļoti piezemētā apjomā, piemēram, iegādājos konfekti vai košļājamo gumiju, kas atradās tieši pie kases. Lielveikala izkārtojums ir izveidots tieši tā, lai arvien vairāk piespiestu cilvēkus izdarīt pēc iespējas vairāk impulsa pirkumus, tas ir veikalu mērķis- palielināt impulsa pirkumu skaitu, ko katrs klients izdara. Jo lielāks izdarīto impulsa pirkumu skaits, jo lielāki ir veikala ienākumi. Veikala izkārtojums ir izveidots tieši tā, lai mēs izdarītu vairāk šādu pirkumu- proti, vienmēr, ieliekot papildus šokolādes batoniņu savā iepirkumu grozā, ir vērts padomāt, kāpēc es to daru. Tas ir vieglākais un visizplatītākais impulsa pirkumu veids, bet bieži vien tas nebeigsies ar to, tāpēc ir ļoti svarīgi ieraudzīt šos impulsa pirkumu izdarīšanas brīžus jebkurā ikdienas situācijā. Šādā veidā varam izvairīties no tā, ka kļūstam par impulsa pirkumu izdarītājiem vienmēr. Par nelaimi nereti impulsa pirkumu izdarīšana ir iespējama arī lielākos apmēros, piemēram, auto pirkšana vai dārgu drēbju iegāde, ir iedzinusi cilvēkus parādos vai dzīves situācijās, no kurām varēja izvairīties, ja pirms pirkuma izdarīšanas būtu apdomājuši tā sekas (plancha vertical).